February 26, 2018
TRASHY KID ik pa laikam aizmirst, cik viņam ir gadu, toties vienmēr atceras, ka …

[ad_1]
TRASHY KID ik pa laikam aizmirst, cik viņam ir gadu, toties vienmēr atceras, ka dzimis 1991. gadā. Savu iztiku pelna kā DJ un pasākumu organizators. Jau kādu laiku Trashy Kid ir atbildīgs par Kaņepes Kultūras centra DJ programmu – tieši viņš atlasa cilvēkus, kas spēlē pie mums; tāpat viņa pārziņā ir pavisam svaiga iniciatīva – jauno DJ vakari otrdienās.

– Kā tu pirmoreiz nokļuvi KKc?
– Pirmā saikne man ir no laikiem, kad piedalījos ballīšu sērijā “Bassed” – mēs kopā ar draugiem aicinājām viesus no ārzemēm spēlēt elektronisko mūziku Kaņepes otrajā stāvā. Tas bija ļoti sen. Nu, vismaz tagad man tā liekas. Taču daudz ciešāka saikne ar šo vietu man veidojās laikā, kad sākās pirmā Komēta – es iesaistījos elektroniskās mūzikas skatuves izveidošanā un aizvien vairāk sāku sajust Kaņepi kā mājas.

– Ko tev nozīmē KKc?
– Rīgā ir maz tādu vietu, kur es varu ienākt un justies brīvi, gandrīz vai jebkurā diennakts laikā, un kur vienmēr es varu satikt kādu līdzīgi domājošu cilvēku. Kaņepe ir viena no retajām vietām, kuras ideoloģija ir ļoti tuva manējai – tā ir atvērtība, tas ir fokuss uz avangardu, jaunradi un lietām, kas citur Rīgā pietrūkst.

– Ja tavs dzīvesstāsts būtu filma, kā tu to nosauktu?
– “The curious case of trashy kid”.

– Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc tu piecelies no gultas un dodies kaut kur?
– Īstenībā pēdējā laikā es daudz par to domāju. Man ir bijuši brīži, kad no gultas ir tā pagrūtāk piecelties un tad es par to domāju – kāpēc man tas būtu jādara? Man šķiet, ka tās ir idejas un vīzijas, kas man ir par to, kas varētu Rīgā notikt, par to, kāda mūzika varētu skanēt, kā tas viss varētu izskatīties un kā cilvēkus, kas tajā visā ir iesaistīti, maina pieredze, ko viņi šajos pasākumos ir ieguvuši. Tās var būt jaunas pazīšanās, jauni radoši projekti vai gluži vienkārši neaizmirstami labi pavadīts laiks.

– Ja tu nodzīvosi līdz 90 gadiem, kāds tu tad gribētu būt?
– Arī par to es domāju. Varbūt Visvaldis mani ir iedvesmojis. Es domāju, ka tad, kad es būšu vecs vīrs, es sēdēšu mājās un klausīšos mūziku un lasīšu grāmatas. Bet galvenokārt klausīšos mūziku – visu, ko es nebūšu paspējis noklausīties tagad. Es ceru, ka man nebūs jādara nekas cits!
………………………………………..

From time to time Trashy Kid forgets how old he is, yet he always remembers that he was born in 1991. He earns his living as a DJ and an events organizer. For some time now he has been managing the DJ program at Kanepes culture centre – he is the one selecting our DJs, as well as curating a fresh initiative – the new DJ nights on Tuesdays.

– How did you first come to KKc?
– My first connection is from the time I participated in a series of parties called Bassed – together with friends we were inviting guests from abroad to play electronic music at Kanepes. That was a long time ago. At least it feels like that. Yet I formed a closer connection to this place during the first Kometa festival – I got involved in creating the electronic music stage and started to feel more and more like home at Kanepes.

– What does KKc mean you?
– There are only a few places in Riga, where I can enter and feel free at almost any time and meet a like-minded person. Kanepes is one of the rare places with an ideology that I share deeply – openness, focus on experiments, creating new experiences and things that are lacking in many other places in Riga.

– If your life was a movie, what would be the title of it?
– “The curious case of trashy kid”.

– What are the main reasons for you to get out of bed and get going?
– This is actually something I think a lot about lately. I have had moments when getting up is quite a challenge and then I’ve wondered why I should actually do that. I think its because of ideas and visions of what could happen in Riga, what music could be played, how it all could look like and how the people involved in this are changed by their experiences at these events. It can be new acquaintances, new creative projects or simply unforgettable time.

– If you would live till 90, how would you like to be then?
– This is also something I am thinking about. Maybe I am inspired by Visvaldis. I think as an old man I will sit at home, listen to music and read books. But mainly listen to music – everything I haven’t managed to listen to now. I hope there will be nothing else I ought be doing then.

Written by Sanita Rībena. Translated in English by Liene Jurgelane. #kkchumans


[ad_2]

KKC stāsti # ,