,

Lekcija // Promokācija

31.01.17 @ 18.30

Dizains ir reizē vieta pati par sevi un process, kas rada vietas. Vieta, kurā rodas vietas. Un arī tam ir sava vieta. Domāšana par to mūsdienās kļuvusi tik modīga, ka pat nosaukta savā vārdā, lai arī artikulētu skaidrību tas neievieš nekur un nevienam. To mēdz saukt par problēmu risināšanas praksi, par spēju modelēt un prototipēt, par iespēju ikvienam iegūt kontroli pār sevi un savām ietaisēm.

Daba, ko saucam par īstenības mērauklu, ir tik nedabiski-dabiski piepildīta ar neīsti-īstām lietām un vietām, ka mūsu kompasi sākuši rādīt greizi. Tie kopā ar mums ir apjukuši.

Ir grūti orientēties telpā un ainavā, kas ir tik pārsātināta ar nu jau bezgalīgi daudz jaunām pasaulēm, ka mūsu pirmais dizaina instruments – mūsu valoda – kļūst tik pat inficēta, cik kļuvis klimats, kura adaptācijās vienmēr dzimušas un dzims mūsu kultūras.

Paraugies sev apkārt. Aplūko kaut vai telpu, kurā pašlaik atrodies un padomā, kas to padara par vietu, kur ir tās vieta un cik daudz tajā īsti ir vietas? Cik daudz šī vieta ir pilna ar to, ko varam saukt par dizainu? Par radītajiem artefaktiem un citām lietām, kuras ienesam realitātē bez mazākās sajēgas par to virzieniem un ietekmēm, kas laikā un telpā kļūst autonomas; no mums neatkarīgas, bet vēl arvien mūsu radītas un izraisītas.

Tomēr dizains nav kategorija. Vēl jo mazāk disciplīna vai nozare. Tas realitātē ienesis projektu, ko pazīstam ar vārdu cilvēks. Taču arī šī realitāte kaut kur atrodas. Un tikai saprotot, kur tā atrodas, varam jautāt, kāpēc tā tur atrodas. Bet tas ir iemesls dizaina stāstā neaizmirst par ģeogrāfiju un filozofiju. Par to arī šajā lekcijā.

Vadīs: Jānis Ķīnasts

Ieeja pret ziedojumiem Kaņepes Kultūras Centram.



Event Details