May 23, 2018
Miksmāsteram AG (izrunā kā [ei:džī]) ir 43 gadi, par sevi viņš saka, ka ir “brīv…

[ad_1]
Miksmāsteram AG (izrunā kā [ei:džī]) ir 43 gadi, par sevi viņš saka, ka ir “brīvais putnis”. Apmēram reizi mēnesī AG spēlē Kaņepes Kultūras centrā, šomēnes tas notiks sestdien, 26. maija vakarā DJ vakars // AG. Savos setos viņš spēlē “burvju diskō”. “Es spēlēju tikai plates,” viņš saka, “Spēlējos ar dažādiem ‘dabiskas labsajūtas’ skaņuviļņiem – drusku fanks, drusku regejs, kāds “repčiks”, kāda samba”. Sācis spēlēt jau 80. gadu beigās uz lentām – “kā sīkais, tā nu es laižu cauri laikiem ar skreču”. Viņa setos viss notiek ‘dzīvajā’, ne digitāli, bet manuāli (“nu gluži kā taisot māla podus!”, viņš saka) miksējot un ‘skrāpējot’ dažādas plates – no dažādām muzikālajām līnijām vijot kopā tāvakara noskaņu un stāstu. Viņa improvizācija ir līdzīga mūku smilšu mandalām – arī tām piemīt īslaicīguma šarms, brīdis no radīšanas līdz pazušanai netiek pieturēts, bet gan brīvi atlaists, lai staigā savu ceļu.

Visu sarunas laiku mani nepamet nožēla, ka mūsu saruna netiek filmēta, tik ļoti vizuāli dinamiska un audiāli bagātīga tā ir.

– Kā tu pirmoreiz nonāci KKc, tu atceries?
– Es te esmu bijis vēl “pirms KKc” laikā, tā miglaini to atceros. Bet tā, “pa riktīgam”- reiz, tiekoties kādā pasākumā, ar Dāvis Kaņepe drusku aprunājāmies. Un tad vienā brīdī viņš teica: “Hei, vai tu negribi pie mums uzspēlēt?” Un es teicu: “Jā, labprāt!” – tas bija kādu gadu pēc KKC atvēršanās laikam.

Te ir koka māja, no mana skat’punkta raugoties, tas ir lieliski – koks ir ‘dzīvs’ materiāls, kad to ievibrē, to var ļoti sajust. Koka māja palīdz to silto, labo ‘kopā~būt’ sajūtu uzburt.

– Ko tev nozīmē šī vieta?
– Neesmu tāds cilvēks, kas daudz staigā apkārt, lai “vienkārši pasēdētu kaut kur”. Te es lielākoties esmu, kad pats spēlēju, reizēm atnāku arī uz kādu koncertiņu. Man ļoti patīk gaisotne. Patīk arī tas, ka nosaukums “Kultūras centrs” atbilst saturam vārda pilnā nozīmē. Te notiek ļoti dažādas lietas un te ir arī tāda kā tikšanās vieta radošiem cilvēkiem. Dzīvs kontakts.

– Ja tu nebūtu cilvēks un tev būtu iespēja izvēlēties, kāda radība tu izvēlētos būt?
– Visādi dzīvnieki?

– Jebkāda radība, es ar nolūku lietoju šo vārdu.
– Nu, ir jau interesanti iedomāties, kā ir būt lielam kokam. Vai arī būt kaut kādam no tā saucamās paralēlās pasaules, es, piemēram, varētu būt rūķu priekšnieks. Vai kāds no elfiem. Es zinu, ka tas viss tepat vien blakām ir.

– Koks vai rūķis.
– Nav jau tā, ka es ļoti gribētu būt koks, vienkārši es jūtu, ka viņi arī ir dzīvi. Viss jau ir dzīvs. Kaut kādā nozīmē. Dažādiem kokiem ir dažāds starojums un tas var palīdzēt mums būt veseliem, piemēram. Tas patiešām strādā.

Man koks ļoti patīk. Es neesmu mācījies par galdnieku, nav bijis laika tam pievērsties, bet brīvajā laikā kaut ko drusku no koka man patīk taisīt. Patīk kā darva smaržo. Vīriešu romantisms!

– Kā tu gribētu, lai cilvēki tevi atceras, kad tu būsi jau aizgājis pavisam?
– Aizgājis uz citiem medību laukiem?

– Jā.
– Nu, ko tur daudz var gribēt – man liekas, ka vajag darīt to, ko tu vari izdarīt – to, kas tev patīk vai saista. Ir tāds ļoti vecs joks, Edgars Liepiņš to teica – ka “vajag tik rakt”. Es gan vēl gribētu piebilst, ka ir jāskatās arī uz kurieni rok. Bet rakt vajag. Un ja kādam paliks kaut kas ieķēries no tā, kaut kāda laba sajūta vai vēl kaut kas, nu, man būs prieks par to. Ja ir iekšā tā sajūta, ka ir kaut kāda dzirkstelīte, tādā veidā to var nodot tālāk. Tāds labs dullums.

– Ja tava dzīve būtu filma, kādu nosaukumu tu tai dotu?
– Nosaukums “Daudzpunkts”, bet ar zīmēm, ne vārdiem. “…” – tā. Ir forši izmantot zīmes, iziet ārpus alfabēta. Un tam daudzpunktam – kas ar zīmēm pierakstīts – es varētu apkārt mākonīti uzzīmēt. Tāds nosaukums.

Bet dzīve jau ir tāds bezgalīgais stāsts – kaut kas beidzas šeit – atā~atā & ‘death_break’ – un tad jau tālāk turpinās citur…

///////////////////////

Mixmaster AG is 43 years old and describes himself as a “free bird”. Once a month AG play in KKc and this month it’s on Saturday, 26th of May DJ vakars // AG. In his sets he plays “wizards disco”. “I’m only playing vinyl” he adds “Playing with various ‘natural wellness’ soundwaves – little bit of funk, reggae, bit of rap, some samba”. Began playing towards end of 80ties on tapes – “as a kid, that’s how I went with scratch from time to time”. In his sets everything is live, not digital, but manual by mixin and scratching different vinyl – from different musical lines tying together the mood and story of the night. His improvisation is similiar to sand mandalas made by monks – they have this temporary glamor, the moment of making till it’s gone is not captured, rather set free, to go on it’s own path.

Throughout this conversation I kept feeling regret that it’s not captured on film because it’s so dynamic and sonically rich.

– What this place means to you?
– I’m not the kind of person, who wanders around to places “just to hang out”. Mainly I’m here when I play or sometimes come to see a concert. I like the atmosphere very much. I like that the name “cultural centre” fits the contect. A lot of different happen here and it’s also meeting place for creative people. Live contact.

– How did you get to KKc for the first time?
– I was here even before KKc times, I remember it blurry. But “for real” – once, meeting Davis we had a little conversation and he said: “Hey, do you want to play for us?” and I said: “Yeah, my pleasure!” – that around year after KKc opened.

It’s a wooden house and from my perspective it’s great. Wood is ‘live’ material, when you make a vibration here, you can really feel it. Wooden house helps to get that warm ‘get-together’ vibe going on.

– If you wouldn’t be human and you could choose, wich creature would you be?
– All sorts of animals?

– Any creature, this word was used on purpose.
– Well, it’s interesting to imagine how it is to be a large tree. Or something that could be from paralel dimension. For instance, I’d like to be the boss of gnomes. Or one of elfs. I know, that all this is somewhere near.

– Tree or gnome.
– It’s not like I want to be a tree so much, I just feel that they are also alive. Everything is alive in some way. Different trees have diffrent radiation and it helps us being healthy. It really works.

I like trees. I haven’t learn much about carpentry, don’t have time for that, but I like to create stuff from wood in my free time. I like the smell of tar. Manly romantism!

– How would you like for people to remember you when your gone forever?
– Pass away?

– Yes.
– Well, how much can I want. I think, you need to do what you can do. The thing you love and feel connected to. There’s an old joke. Edgars Liepins said this – “you just need to dig”. I’d like to add that yo need to look wich directions are you digging. But you must dig. And if anyone catches something from it, a good feeling or inspiration or somethin, I will be happy about it. If you have the feeling inside, that you have a spark, that way you can pass it forward. A good weirdness.

– If your life would be a movie, what would you call it?
– The name would be “Multipoint”, but with symbols, not words. Like this – “…”. It’s fun to use symbols and go out of the alphabet. And that multipoint of symbols, I could draw a cloud around it. That’s the name.

But life is a neverending story – something ends here – bye bye & ‘death_break’ – and then it continues somewhere else…

#kkchumans Written by Sanita Rībena. Translated by Vadims Pitlans.


[ad_2]

KKC stāsti # ,