August 7, 2019

Šoreiz mazliet citādāks #kkchumans stāsts. Jo kuram gan nepatīk ķepainie draugi?

Santa (cilvēkbūtne) par Lauru (sunīšbūtne): “Laura ir maza princese. Viņai vienmēr ir nepieciešama kāda ērta vieta kur gulēt, pretējā gadījumā viņa aizbēg prom. Un, kad Ese satrakojās un sāk riet uz cilvēkiem, viņa mēdz uz Esi raudzīties ar tādu viszvinošu skatienu, it kā jautātu “Kāpēc tu tā dari?”, un turpina mierīgi gulšņāt. Patiesi dižciltīga dvēsele”.

Nikola (cilvēkbūtne) par Esmeraldu “Ese” (sunīšbūtne): “Ese burtiski visu laiku ēd… Patiesībā tas pat nav smieklīgi, jo, cenšoties iegūt pārtiku VISUR, viņa mēdz savandīt mūsu dzīvokli līdz nepazīšanai. Pēc šādas iztrakošanās viņa, protams, ir slima – vēders ir liels, ir nelabi, bet viņa vienalga mēģina atrast kaut ko jaunu ko apēst. Jāsaka gan, ka Ese ir izdzīvotāja visās šī vārda nozīmēs, arī burtiski – reiz viņa nokrita no piektā stāva. Es biju nenormāli satraukusies, bet beigās viņa tikai bija pāris dienas mazliet apreibusi.”

KKC stāsti